Details, Fiction and alimentu nemaksātāji, alimentu nemaksātāji azartspēles, alimentu nemaksātāji kazino, alimentu nemaksātāji liegts spēlēt
Details, Fiction and alimentu nemaksātāji, alimentu nemaksātāji azartspēles, alimentu nemaksātāji kazino, alimentu nemaksātāji liegts spēlēt
Blog Article
“Teikšu atklāti, ir grūti. Jo es rūpējos viena, man ir cilvēki, kuri var paņemt meitu uz dienu vai divām stundām, pasēdēt. Ja viņa saslimst, ko es daru, – es ņemu slimības lapu.” Iepriekš viņa ar meitu ir kopā braukusi uz darbu.
Pienākums gādāt par savu bērnu saglabājas arī tad, ja here vecāku dzīves ceļi ir šķīrušies un ir izveidojušās jaunas ģimenes.
"Pārskatīt to īpatsvaru, kādā šobrīd administratīvā procesa kārtībā nāk cilvēks uz fondu, un tad ir otrs ceļš – caur tiesas procesu.
Turklāt uzturlīdzekļu summu ziņā Latvija ir līdere Baltijas valstīs. Gan Igaunijā, gan Lietuvā uzturlīdzekļi mēnesī par vienu bērnu ir ninety līdz a hundred eiro robežās.
Viņa aizgāja, tāpēc es nemaksāju. Vai vēl ir klasisks stāsts – male neļauj satikt bērnus, tāpēc es nemaksāju. Un mēdz būt arī otrādāk – viņš nemaksā, tāpēc es nedošu bērnus satikt. Šis emocionālais moments šajās lietās ir ļoti liels.”
Līdzīgi kā Augstākā tiesa, arī Satversmes tiesa tolaik secināja, ka nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Viņas meita ir viena no vairāk nekā 30 tūkstošiem bērnu Latvijā, kuriem viens no vecākiem nemaksā alimentus.
"Ne tikai mēs tad varam parādu lēnām sākt dzēst, wager viņš arī nākotnē nekļūs par slogu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, jo viņš būs maksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Jebkādu materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana atļauta tikai ar SIA All Media Latvia iepriekšēju rakstisku atļauju.
Kaut kādas prasības, piemēram, vai nu jūs maksāsiet 1000 eiro mēnesī – varēsi satikt, ja mazāk – nesatiksi. Man pašam kādreiz ir bijis tāds uzstādījums, nu aptuveni tā."
Uzturlīdzekļi no fonda netiek izmaksāti pilngadību sasniegušajiem bērniem, ja viņi gūst ienākumus vismaz minimālās algas apmērā.
Piemēram, ja mēs zinām aptuveni, ka pusotrs tūkstotis no iesniedzējiem ir trūcīgi vai maznodrošināti, mēs diemžēl neredzam, kur ir tie iesniedzēji un par cik bērniem viņi saņem uzturlīdzekļus,” norādīja Ilgaža.
Palielināt, iespējams, apmēru tām grupām, kurām to tiešām visvairāk vajag. Proti, tiem iesniedzējiem, kas, iespējams, ir mazturīgi vai trūcīgi, tad objektīvi šiem iesniedzējiem tas lielākais apmērs tiešām ir vairāk vajadzīgs nekā varbūt pārējiem iesniedzējiem,” norādīja Ilgaža.
“Uz liegumiem ir jāskatās kā uz kopumu, jo katrs liegums ietekmē savu parādnieku grupu. Piemēram, kriminālatbildība, ir parādnieki, kuri no tās baidās. Un tiklīdz tiek nosūtīts iesniegums policijai par kriminālprocesa uzsākšanu, attiecīgi viņš sarosās.”
Report this page